Acis debesīs: Zeme novērošanas spēka izmantošana katastrofu pārvaldības pārdefinēšanai

• Globālā tirgus aina Zeme novērošanā katastrofu pārvaldībā
• Jaunas tehnoloģijas, kas veido Zeme novērošanu krīžu atbildē
• Galvenie spēlētāji un stratēģiskas darbības Zeme novērošanas nozarē
• Iespējamā paplašināšanās un investīciju tendences katastrofu pārvaldības risinājumos
• Reģionālās dinamikas un Zeme novērošanas rīku izmantošanas tendences
• Nākamās paaudzes iespējas un Zeme novērošanas attīstītā loma
• Pārbaudes barjeras un jauni inovāciju ceļi katastrofu pārvaldībā
• Avoti un atsauces

“Bezpeļņas dronu likumu pārskats Indijā (2025) Indija ir izveidojusi visaptverošu regulatīvo ietvaru civilajiem dronu darbiem līdz 2025. gadam.” (avots)

Globālā tirgus aina Zeme novērošanā katastrofu pārvaldībā

Zemes novērošanas (EO) tehnoloģijas, kas izmanto satelītus, dronus un modernus sensorus, pamatīgi pārveido katastrofu pārvaldību visā pasaulē. Pateicoties reāllaika, augstas izšķirtspējas attēliem un datiem, EO ļauj iestādēm uzraudzīt, prognozēt un reaģēt uz dabiskām un cilvēku radītām katastrofām ar nevainojamu ātrumu un precizitāti.

Saskaņā ar European Space Imaging, EO dati tagad ir neatņemama visām katastrofu pārvaldības fāzēm: sagatavošanās, agrā brīdināšana, reaģēšana un atveseļošanās. Piemēram, 2023. gada meža ugunsgrēku laikā Kanādā un Grieķijā tika izmantoti satelītu attēli, lai izsekotu uguns attīstību, novērtētu bojājumus un koordinētu evakuācijas ceļus. Līdzīgi, UN-SPIDER programma ir sekmējusi EO datu izmantošanu vairāk nekā 60 valstīs plūdu kartēšanā, sausuma uzraudzībā un zemestrīču reakcijā.

Globālais EO tirgus katastrofu pārvaldībā piedzīvo strauju izaugsmi. Jauns ziņojums no MarketsandMarkets prognozē, ka globālais EO tirgus līdz 2028. gadam sasniegs 8,5 miljardus USD, salīdzinot ar 5,2 miljardiem USD 2023. gadā, un katastrofu pārvaldība ir galvenais dzinējspēks. Šī izaugsme tiek veicināta ar pieaugošo klimata saistīto katastrofu skaitu, urbanizāciju un ātras, datu pamatotas lēmumu pieņemšanas vajadzību.

• Agrā brīdināšanas sistēmas: EO satelīti sniedz kritiskus datus, lai prognozētu viesuļvētras, plūdus un zemes nogruvumus. Piemēram, Copernicus Emergency Management Service piedāvā praktiski reāllaika kartēšanu, lai atbalstītu neatliekamo palīdzību Eiropā un globāli.
• Bojājumu novērtējums: Pēc katastrofām EO attēli palīdz kvantificēt skartās teritorijas, infrastruktūras bojājumus un iedzīvotāju pārvietošanu, ļaujot efektīvi piešķirt resursus un apstrādāt apdrošināšanas prasības.
• Klimata izturība: EO dati atbalsta ilgtermiņa plānošanu, identificējot neaizsargātas reģionus un uzraugot vides izmaiņas, palīdzot katastrofu risku samazināšanas stratēģijās.

Privātā sektora dalība arī pieaug, uzņēmumiem kā Planet Labs un Maxar Technologies piedāvājot augstas frekvences, augstas izšķirtspējas attēlus valdībām, NVO un apdrošinātājiem. Tā kā EO tehnoloģijas kļūst pieejamākas un lētākas, to loma katastrofu pārvaldībā turpinās paplašināties, padarot “acis debesīs” par nenovērtējamu rīku, lai aizsargātu kopienas visā pasaulē.

Jaunas tehnoloģijas, kas veido Zeme novērošanu krīžu atbildē

Zemes novērošanas (EO) tehnoloģijas ātri transformē katastrofu pārvaldību, sniedzot reāllaika, augstas izšķirtspējas datus no kosmosa. Šīs “acis debesīs” ļauj valdībām, humanitārajām organizācijām un pirmās reaģēšanas dienestiem uzraudzīt, novērtēt un reaģēt uz krīzēm ar nevainojamu ātrumu un precizitāti.

Satelītu attēli un attālinātā uztvere ir revolūcijas priekšgalā. Mūsdienu EO satelīti, tādi kā tie, kas atrodas Copernicus un NASA Earth Science programmās, sniedz nepārtrauktus datu straumjus par laikapstākļu modeļiem, zemes izmaiņām un vides apdraudējumiem. Piemēram, 2023. gada Turcijas-Sīrijas zemestrīces laikā EO dati tika izmantoti, lai kartētu bojājumus, identificētu bloķētos ceļus un vērstu glābšanas komandas (UN-SPIDER).

Jaunas tehnoloģijas pastiprina EO ietekmi:

• Mākslīgais intelekts (AI) un mašīnmācīšanās: AI algoritmi apstrādā milzīgu satelītu datu apjomu, lai noteiktu anomālijas, prognozētu katastrofu trajektorijas un automatizētu bojājumu novērtējumus. Uzņēmumi kā Planet Labs un Descartes Labs izmanto AI nozares risinājumus, lai sniegtu izmantojamu informāciju dažu stundu laikā pēc notikuma.
• AUGSTAS IZŠĶIRTSPĒJAS UN HIPERSPEKTRĀLĀS ATTĒLOŠANAS: Jauni sensori fiksē detalizētus attēlus vairākos viļņos, ļaujot noteikt smalkas izmaiņas veģetācijā, ūdenī un infrastruktūrā. Tas ir izšķiroši agrīnā brīdināšanā par plūdiem, meža ugunsgrēkiem un zemes nogruvumiem (Landsat 9).
• Sīko satelītu konstelācijas: Mazie, veiklie satelīti nodrošina biežas apmeklēšanas un praktiski reāllaika segumu, ļaujot sekot ātri attīstoties katastrofām. Maxar un Skaitītājs ir izcili piemēri.

Šie sasniegumi padara EO datus pieejamākus un izmantotus. UN-SPIDER programma un Starptautiskā harta “Kosmoss un lielas katastrofas” sniedz bezmaksas satelītu datus krīzes situācijās, demokratizējot piekļuvi kritiskai informācijai.

Kamēr klimata pārmaiņas pastiprina katastrofu biežumu un smagumu, EO tehnoloģijas kļūst par nenovērtējamām, gatavojoties, reaģējot un atgūstoties. AI, augstas izšķirtspējas sensoru un globālo datu apmaiņas platformu integrācija nodrošina, ka katastrofu vadītājiem ir nepieciešamie rīki, lai glābtu dzīvības un aizsargātu kopienas.

Galvenie spēlētāji un stratēģiskas darbības Zeme novērošanas nozarē

Zemes novērošanas (EO) tehnoloģijas transformē katastrofu pārvaldību, sniedzot reāllaika, augstas izšķirtspējas datus, kas uzlabo sagatavošanos, reaģēšanu un atveseļošanos. Nozari virza apvienojums ar izveidotiem gaisa telpas gigantiem, veidiem startups un publiskām aģentūrām, katra apvienojot satelītu attēlus, attālināto uztveri un AI teikuma analītiku, lai risinātu dabiskās un cilvēku radītās katastrofas.

• Maxar Technologies: Vadošais augstas izšķirtspējas satelītu attēlu ražotājs, Maxar dati ir bijuši izšķiroši katastrofu zonu kartēšanā, piemēram, laikā no 2023. gada Turcijas-Sīrijas zemestrīces. Viņu Open Data Program sniedz bezmaksas attēlus pirmajiem reaģētājiem, paātrinot palīdzības pasākumus.
• Planet Labs: Darbojoties pasaulē lielākajā Zemes attēloto satelītu flotē, Planet nodrošina ikdienas, globālu pārklājumu. Viņu dati bija kritiski 2023. gada maui ugunsgrēku uzraudzībai un Reflexas Mocha sekām Mjanmā, ļaujot ātri novērtēt bojājumus (Planet).
• ICEYE: Specializējoties sintētiskā apertūra radarā (SAR), ICEYE satelīti var fiksēt attēlus caur mākoņiem un naktī, padarot tos nenovērtējamus viesuļvētru un plūdu laikā. 2023. gadā ICEYE plūdu uzraudzības pakalpojumi tika izmantoti FEMA, lai novērtētu plūdu apmērus ASV (ICEYE).
• Eiropas Kosmosa Aģentūra (ESA): Ar Copernicus programmas starpniecību ESA nodrošina bezmaksas, atvērtas piekļuves EO datus. Sentinel satelīti ir atbalstījuši katastrofu reakciju tādos gadījumos kā 2023. gada Vidusjūras meža ugunsgrēki un plūdi Pakistānā (Copernicus).
• NASA: NASA Zemes zinātnes nodaļa ir globāli sadarbojusies, piedāvājot datus un rīkus katastrofu risku samazināšanai. NASA katastrofu programma atbalstīja reakciju uz 2023. gada Marokas zemestrīci ar ātru kartēšanu un situācijas apzināšanu.

Stratēģiskā līmenī šie spēlētāji iegulda AI analītikā, ātri pieejamos resursos un publiskajās-privātajās partnerībās. EO datu integrācija ar zemes sensoriem un sociālajiem medijiem veido holistisko katastrofu izlūkošanas ekosistēmu. Kamēr klimata pārmaiņas pastiprina katastrofu biežumu un smagumu, EO nozares loma dzīvību un īpašumu glābšanā turpinās pieaugt, ar globālo EO tirgu katastrofu pārvaldībai, kas varētu sasniegt 2,5 miljardus USD līdz 2028. gadam (MarketsandMarkets).

Iespējamā paplašināšanās un investīciju tendences katastrofu pārvaldības risinājumos

Zemes novērošanas (EO) tehnoloģijas, kas ietver satelītus, dronus un augstās altitudas platformas, ātri transformē katastrofu pārvaldību, nodrošinot reāllaika, augstas izšķirtspējas datus agrīnai brīdināšanai, reakcijai un atveseļošanai. Globālais EO tirgus tiek prognozēts augt no 4,7 miljardiem USD 2023. gadā līdz 7,0 miljardiem USD līdz 2028. gadam, ar CAGR 8,2%, galvenokārt pieaugot pieprasījumam pēc katastrofu risku samazināšanas un klimata izturības risinājumiem.

• Agrā brīdināšana un riska novērtējums: EO satelīti, piemēram, tie, kas atrodas Copernicus un Landsat programmās, nodrošina nepārtrauktu laikapstākļu modeļu, zemes izmantošanas un ūdens avotu uzraudzību. Šie dati ļauj iestādēm prognozēt plūdus, meža ugunsgrēkus un viesuļvētras ar lielāku precizitāti, samazinot reakcijas laiku un glābjot dzīvības.
• Investīciju pieaugums: Riski un valdības finansējums EO start-up uzņēmumiem un infrastruktūrai paātrina procesus. 2023. gadā EO startup uzņēmumi globāli piesaistīja vairāk nekā 1,2 miljardus USD, ar uzsvaru uz analītikas platformām, kas pārvērš neapstrādātus satelītu datus izmantojamos izsniedzamos dienestiem un apdrošinātājiem.
• Integrācija ar AI un lieliem datiem: EO datu apvienošana ar mākslīgo intelektu ļauj automatizēt bojājumu novērtēšanu un resursu piešķiršanu. Uzņēmumi, piemēram, Planet Labs un Maxar Technologies, izmanto mašīnmācīšanos, lai sniegtu praktiski reāllaika katastrofu kartes, atbalstot ātru palīdzības un infrastruktūras atjaunošanas izvietošanu.
• Publiskās-privātās partnerības: Valdības arvien vairāk sadarbojas ar privātiem EO sniedzējiem, lai uzlabotu nacionālo katastrofu gatavību. Piemēram, ASV Nacionālā okeāna un atmosfēras pārvalde (NOAA) sadarbojas ar komerciāliem satelītu operatoriem, lai papildinātu savus datus, uzlabojot situāciju apzināšanu krīzēs.

Gadījumos, kad EO konstelāciju paplašināšanās, palielinātas palaišanas izmaksas un datu analītikas uzlabojumi turpinās demokratizēt piekļuvi kritiskai katastrofu informācijai. Kā klimata saistītas katastrofas pastiprinās, investīcijas EO virzībā uz katastrofu pārvaldības risinājumiem pieaugs, padarot “acis debesīs” par nenovērtējamu aktīvu valdībām, apdrošinātājiem un humanitārajām organizācijām visā pasaulē.

Reģionālās dinamikas un Zeme novērošanas rīku izmantošanas tendences

Zemes novērošanas (EO) tehnoloģijas, tostarp satelīti, droni un attālinātās uztveršanas platformas, pārveido katastrofu pārvaldību visā pasaulē. Šīs “acis debesīs” nodrošina reāllaika, augstas izšķirtspējas datus, kas ļauj valdībām, humanitārajām organizācijām un privātām struktūrām uzraudzīt, prognozēt un reaģēt uz dabiskām un cilvēku radītām katastrofām ar nevainojamu ātrumu un precizitāti.

• Āzija un Klusā okeāna reģions: Šī reģiona ir ļoti neaizsargātas pret dabas katastrofām, piemēram, taifūniem, zemestrīcēm un plūdiem. Valstis, piemēram, Japāna un Indija, ir investējušas lielus resursus EO infrastruktūrā. Piemēram, Indijas ISRO darbojas ar EO satelītu floti, kas atbalsta katastrofu reakciju un resursu pārvaldību. 2023. gadā Āzijas katastrofu samazināšanas centrs izcēla EO datu izmantošanu agrīnās brīdināšanas sistēmās un pēc katastrofu bojājumu novērtējumos.
• Eiropa: Eiropas Savienības Copernicus programma ir globālais līderis EO katastrofu pārvaldībā. Tās Sentinel satelīti nodrošina bezmaksas, atvērtas piekļuves datus, ko izmanto plūdu kartēšanai, meža ugunsgrēku uzraudzībai un zemestrīču reakcijai. 2023. gadā Copernicus dati bija izšķiroši, izsekojot ugunsgrēkiem Grieķijā un plūdiem Centrāleiropā (Copernicus Emergency Management Service).
• Ziemeļamerika: Savienotās Valstis izmanto EO caur aģentūrām, kā NASA un NOAA. NASA katastrofu programma nodrošina ātru kartēšanu un situācijas apzināšanu viesuļvētru, meža ugunsgrēku un citu apdraudējumu laikā. 2023. gadā EO dati atbalstīja FEMA reakciju uz viesuļvētru Idalia, ļaujot ātrāk izvietot resursus un novērtēt bojājumus.
• Āfrika: Pieaug izmantošana, ar iniciatīvām kā AfricaEO un GMES un Āfrikas programmas. Šie centieni koncentrējas uz vietējās kapacitātes veidošanu un EO izmantošanu sausuma uzraudzībā, ļaundabīgu kukaiņu kontrolei un plūdu reakcijai. 2023. gadā EO dati bija izšķiroši, lai pārvaldītu laika apstākļus Āfrikas raga sausuma krīzes laikā (UNEP).

Globāli EO tirgus katastrofu pārvaldībā tiek prognozēts augt ar CAGR 8,5% no 2023. līdz 2028. gadam, galvenokārt pieaugot klimata riskiem un tehnoloģiju attīstībai (MarketsandMarkets). Kamēr reģionālā pieņemšana paātrinās, EO rīki kļūst par nenovērtējamu instrumentu katastrofu sagatavošanai, reakcijai un atveseļošanai visā pasaulē.

Nākamās paaudzes iespējas un Zeme novērošanas attīstītā loma

Zemes novērošanas (EO) tehnoloģijas pamatīgi transformē katastrofu pārvaldību, sniedzot reāllaika, augstas izšķirtspējas datus, kas uzlabo sagatavošanos, reaģēšanu un atveseļošanos. Jauno satelītu, dronu un modernu analītikas pieaugums ļauj valdībām, humanitārajām organizācijām un apdrošinātājiem uzraudzīt, prognozēt un mazināt dabisko un cilvēku radīto katastrofu ietekmi ar nevainojamu precizitāti.

Mūsdienu EO satelīti, piemēram, tie, kas atrodas Copernicus un Planet Labs konstelācijās, nodrošina biežas, augstas izšķirtspējas attēlus visā pasaulē. Šie sistēmas var noteikt izmaiņas zemē, ūdenī un atmosfēras apstākļos, sniedzot agrīnus brīdinājumus par tādiem notikumiem kā plūdi, meža ugunsgrēki, viesuļvētras un zemestrīces. Piemēram, 2023. gada meža ugunsgrēku laikā Kanādā EO dati ļāva iestādēm sekot uguns attīstībai un efektīvāk piešķirt resursus (NASA).

EO loma katastrofu pārvaldībā neaprobežojas tikai ar tiešo reakciju. Mašīnmācīšana un mākslīgais intelekts tiek piemēroti satelītu datiem, lai prognozētu katastrofu riskus un modelētu iespējamo ietekmi. NASA katastrofu programma izmanto EO datus, lai atbalstītu riska novērtēšanu un izturības plānošanu, kamēr UN-SPIDER platforma nodrošina attīstības valstīm piekļuvi kritiskai satelītu informācijai katastrofu risku samazināšanai.

• Agrs brīdinājums: EO sistēmas var identificēt katastrofu priekšnosacījumus, piemēram, anomālas jūras virsmu temperatūras pirms viesuļvētrām vai zemes deformāciju pirms zemestrīcēm, ļaujot agrāk izvietot evakuāciju un resursus.
• Bojājumu novērtējums: Pēc notikuma attēli ļauj ātri novērtēt skartās teritorijas, atbalstot neatliekamo palīdzību un apdrošināšanas prasības. Piemēram, pēc 2023. gada Turcijas-Sīrijas zemestrīces EO dati tika izmantoti, lai kartētu uzbūves avārijas un infrastruktūras bojājumus (ESA).
• Atveseļošana un izturība: Ilgtermiņa uzraudzība palīdz sekot atveseļošanās progresam un sniedz informāciju par nākotnes pilsētu plānošanu, lai mazinātu līdzīgu notikumu ietekmi.

Tā kā EO iespējas turpinās attīstīties, ar augstākiem apmeklējumu rādītājiem, uzlabotu spektrālo izšķirtspēju un integrāciju ar zemes sensoriem, to loma katastrofu pārvaldībā tikai pieaugs. Globālais EO tirgus katastrofu pārvaldībā tiek prognozēts sasniegt 2,5 miljardus USD līdz 2028. gadam, norādot uz tā pieaugošo nozīmi dzīvību un infrastruktūras aizsardzībā (MarketsandMarkets).

Pārbaudes barjeras un jauni inovāciju ceļi katastrofu pārvaldībā

Zemes novērošanas (EO) tehnoloģijas, kas ietver satelītus, dronus un augstās altitudas platformas, pārveido katastrofu pārvaldību, sniedzot reāllaika, augstas izšķirtspējas datus agrīnai brīdināšanai, reakcijai un atveseļošanai. Tomēr EO plaša izmantošana katastrofu pārvaldībā saskaras ar dažādām barjerām, lai arī jaunas inovāciju iespējas parādās.

• Barjeras pieņemšanai
  • Datu pieejamība un integrācija: Lai gan EO dati kļūst arvien pieejamāki, integrēt tos ar vietējām katastrofu pārvaldības sistēmām joprojām ir izaicinājums. Daudzām aģentūrām trūkst tehniskās infrastruktūras vai pieredzes, lai apstrādātu un interpretētu lielus satelītu attēlu un sensoru datu apjomus (UN-SPIDER).
  • Izmaksu un resursu ierobežojumi: Augstas izšķirtspējas komerciālie satelītu attēli un modernās analītikas var būt dārgi, ierobežojot piekļuvi zemā un vidējā ienākuma valstīm. Lai arī atvērto datu iniciatīvas, piemēram, Copernicus un Landsat, ir uzlabojusi piekļuvi, resursu ierobežojumi joprojām pastāv (NASA Earthdata).
  • Politikas un datu apmaiņa: Nacionālās drošības bažas un īpašnieku ierobežojumi var kavēt savlaicīgu EO datu apmaiņu katastrofu laikā. Fragmentētas politikas dažādās jomās vēl vairāk sarežģī koordinētu reakciju (Nature Humanities and Social Sciences Communications).
  • Kapacitātes veidošana: Pastāv globāla nedrošo speciālistu trūkums, kas spēj izmantot EO datus katastrofu pārvaldība, īpaši attīstības reģionos (UN-SPIDER Capacity Building).
• Jauni inovāciju ceļi
  • Mākslīgais intelekts un mašīnmācīšanās: AI vadīta analītika automātiski nosaka katastrofu notikumu, piemēram, meža ugunsgrēku un plūdu, noteikšanu no EO datiem, ļaujot ātrāk un precīzāk reaģēt (NASA AI for Earth Observation).
  • Mākonī balstītas platformas: Mākonī bāzēta datu apstrāde demokratizē piekļuvi EO datiem un apstrādes jaudu, ļaujot aģentūrām analizēt milzīgas datu kopas bez smagas vietējās infrastruktūras (Google Earth Engine).
  • Publiskās-privātās partnerības: Sadarbība starp valdībām, NVO un komerciālajiem EO sniedzējiem paplašina datu piekļuvi un attīsta pielāgotus risinājumus katastrofu pārvaldīšanai (Esri ArcNews).
  • Nākamās paaudzes sensori: Jauninājumi hiperspektroskopijas, radara un siltuma sensoros uzlabo katastrofu noteikšanu un uzraudzību, pat mākoņos vai naktī (European Space Agency).

Tā kā EO tehnoloģijas turpinās attīstīties, šo barjeru pārvarēšana ar inovācijām un sadarbību būs izšķiroša, lai izveidotu izturīgākas katastrofu pārvaldības sistēmas visā pasaulē.

Avoti un atsauces

• Acis debesīs: kā Zeme novērošana pārveido katastrofu pārvaldību
• Eiropas Kosmosa Attēlība
• UN-SPIDER Kapacitātes veidošana
• MarketsandMarkets
• Copernicus programma
• Planet Labs
• Maxar Technologies
• Eiropas Kosmosa Aģentūra
• NASA Zemes zinātnes
• Descartes Labs
• NASA AI for Earth Observation
• Starptautiskā harta “Kosmoss un lielas katastrofas”
• ICEYE
• NASA katastrofu programma
• 1,2 miljardi USD globāli
• ISRO
• Āzijas katastrofu samazināšanas centrs
• Copernicus Neatliekamās palīdzības dienests
• AfricaEO
• NASA Earthdata
• Nature Humanities and Social Sciences Communications
• Google Earth Engine
• Esri ArcNews